Krāsu aplis – ieskats krāsu teorijā.

Krāsu aplis …… pirmais solis, lai izprastu krāsu mijiedarbību.

Tradicionāli, Krāsu aplis un teorija ir plaši pielietots vizuālajās mākslās, tādās kā zīmēšana, gleznošana, dizains un fotogrāfija. Mūsdienās krāsu teorija ir svarīga gan grafiskajā dizainā, modes dizainā, interjera dizainā arī industriālājā dizainā un dekoratīvajā mākslā.
Krāsu pamatus 18. gadsimtā atklāja Īzaks Ņūtons, kad viņš arī iepazīstināja ar pirmo krāsu apli.
Gētes “Krāsu teorija” (1840) izskaidro galvenās krāsu īpašības, ieskaitot fizioloģiskos efektus un krāsu izskatu dažādos apstākļos. Pēdējā sava darba daļā viņš aprakstīja  par krāsu morālajām asociācijām.
Iespējams Tev saistošāk šķiet uzzināt par krāsu paletēm un rīkiem to radīšanai vai arī nezini kādu  psiholoģisku iespaidu atstāj krāsas uz cilvēkiem, tad var lasīt par krāsu nozīmi un psiholoģiju.

Krāsu pamati

Kas ir krāsa? Krāsa ir elements mākslā, kas rodas gaismas stariem apspīdot objektu, kas pēcāk atstarojas cilvēka acī.
Katru krāsu var raksturot izmantojot 3 īpašības:

Krāsas tonis
Tas ir tas ko sauc par vienkārši krāsu: sarkans, dzeltens, zils utt.
krasas-tonu-pareja
Krāsas piesātinājums
Tā ir krāsas piesātinājuma intensitāte. Tas apraksta cik daudz ir pelēkā saturs krāsā un cik krāsa ir tīra. Krāsas ar mazāk pelēko ir vairāk piesātinātas un spilgtākas, kamēr krāsas ar vairāk pelēko ir mazāk košas un blāvas. Pelēkās krāsas un melnā tiek sauktas par ahromātiskām krāsām, kamēr parējās par hromatiskām.
krasas-piesatinajums-pareja
Krāsas gaišums
Krāsas gaišuma mērījums. Tas ietver spektru no ļoti tumša, līdz ļoti gaišam, kur ir minimāla melnās krāsas ietekme un maksimāla baltās krāsas ietekme.
krasas-gaisums-pareja

Krāsu aplis

Tipisks krāsu aplis sevī ietver 12 krāsu paleti. Papildus lielākā daļa krāsu apļu sevī iekļauj dažādus papildtoņus.

krāsu palete, krāsu aplis, 12 krasas,Tradicionālais krāsu aplis ir balstīts uz RYB, trīs pamata krāsu modeli, kuras jaucot savā starpā iegūst papildus toņus. Šinī aplī pamata krāsas ir sarkans, dzeltens un zils. Kopumā šis krāsu aplis sevī ietver trīs pamata krāsas, trīs papildkrāsas un sešas trešās pakāpes krāsas. Tāpat tas attēlo katras tīrās krāsas trīs nokrāsas. Attiecībā pret Melnu, Baltu un Pelēku – tās tiek uzskatītas par neitrālajām krāsām.

Tu noteikti esi redzējis pamata krāsu apļus daudz, daudz reizes.

  • Pamata krāsas

  • pamata-krasu-aplis
  • Pamata krāsas ir: sarkansdzeltens un zils. Tās nav iespējams iegūt no citu krāsu sajaukumiem. Šīs trīs krāsas, pa pāriem jaucot, veido atvasinātās krāsas.

  • Atvasinātās krāsas

  • sekundāro krāsu aplis
  • Atvasinātās /Sekundārās/Papildkrāsas ir: oranžšviolets un zaļš. Tās iegūst savstarpēji sajaucot pamatkrāsas.
  • Trešās pakāpes krāsas

  • trešās pakāpes krāsu aplis
  • Katra trešās pakāpes atvasinātā krāsa ir pamata un sekundārās krāsas sajaukums. Tās ir krāsas, kurām ir piemaisījumus no blakusesošajiem krāsu toņiem. Tie ir dzelteni-oranžs, sarkani-oranžs, purpura krāsa, zili-violets, zili-zaļš un dzelteni-zaļš.

Vispārēji runājot, pilnīgs krāsu aplis var tikt uzjaukts izmantojot tikai
trīs pamata krāsas, vēl pievienojot baltu un pelēku krāsu.

Krāsu jaukšana

Atvasināto un trešās pakāpes krāsu radīšana

Atvasinātās krāsas

 

Jeb sekundārās vai papildkrāsas.
Sajaucot divas primārās krāsas tiek iegūta sekudārā krāsa, piemēram:
Dzeltens + Sarkans = Oranžs
Sarkans  +  Zils = Violets vai Lillā
Zils +  Dzeltens = Zaļš

Trešās pakāpes atvasinātās krāsas

Sajaucot pamata krāsu ar netālu esošu sekundāro-atvasināto krāsu tiek iegūta trešās pakāpes atvasinātā krāsa. Piemēram:
Dzeltens +  Oranžs Dzelten-Oranžs
Sarkans  +  Oranžs Sarkan-Oranžs
Sarkans  +  Lillā Purpurs
Zils +  Lillā Violets
Zils +  Zaļš Tirkīzs
Dzeltens +  Zaļš = Olīvzaļš

Pasteļkrāsa, Neitrālā nokrāsa, un Tumšā nokrāsa

Katra tīra krāsa var tikt pagaišināta vai patumšināta, tādejādi radot vienas krāsas dažādas variācijas. Attēlā zemāk var uzskatāmi redzēt kā tiek radītas krāsas pasteļnokrāsas, neitrālās nokrāsas un tumšās nokrāsas.

krāsu jaukšanas shēma

Pasteļkrāsa

Gaiša tīrās krāsas variācija, kas iegūta pievienojot balto krāsu.

Neitrālā nokrāsa

Mazāk koša krāsa, kas iegūta piejaucot tai pelēko krāsu. Izmantojot guaša krāsas neitralitāti var panākt arī piejaucot pretkrāsu – tātad zilai piejaucot oranžu vai dzeltenu.

Tumšā nokrāsa

krāsas tumšā variācija, kas iegūta piejaucot melno krāsu. Jaucot guaša krāsas var izmantot arī citas tumšās krāsas.

Krāsu kombinēšana

Katras krāsas kombinācijas vizuālais iespaids ir atkarīgs no tā kuras krāsas ir sajauktas kopā un kā tās ir sajauktas.

Siltās krāsas

silto krasu palete
Siltās krāsas veidojas no oranža, sarkana, dzeltena un no visām to kombinācijām. Kā jau pats nosaukums vēsta tad siltās krāsas mudina asociācijas ar saules gaismu un siltumu.  Šādas krāsas interjerā, telpai liek šķietami samazināties un kļūt mājīgākām (tāpat kā tumšās krāsas). Siltās krāsas tiek radītas pamatā no sarkanās, oranžās un dzeltenās krāsas. Tās rada vizuālu iespaidu, ka objekti ir škietami tuvāk skatītājam un labi izceļas uz fona. Ja jums ir liela guļamistaba un vēlaties to padarīt omulīgāku, tad ieteicams izmantot tieši siltās krāsas.

Vēsās krāsas

vēso krāsu palete
Vēsajām krāsām – zilam, zaļam un un gaiši lillā, piemīt nomierinošas īpašības. Kamēr siltās krāsas asociējas ar sauli, vēsās krāsas asociējas ar ūdeni, debesīm, mežiem. Pretēji siltajām krāsām, vēsās krāsas mazām telpām ļauj izskatīties plašākām un augstākām. Tādēļ, ja jums ir maza guļamistaba, var mēģināt tajā izmantot gaiši zilo, ļaujot tai šķist plašākai. Šādās krāsās telpas izskatās plašākas – tās liek sienām un objektiem škietami attālināties.

Neitrālās krāsas

neitrālās krāsas

Neitrālās krāsas ir tās, kuras neizceļas un nepiesaista daudz uzmanības. Pie neitrālajām krāsām var pieskaitīt melnu, pelēku, bēšu, brūni-pelēku, haki-zaļu uc. Tās gluži vienkārši sader ar visu un jebko un tās var izmantot kā lielisku fonu košajam.

Krāsu balanss

Svarīga lieta, ko atcerēties, darbojoties ar siltajām un vēsajām krāsām – nevajag izmantot tikai vienu krāsu. Ja vēlies, lai telpa ir mājīga izvēlies siltās krāsas kā dominējošās un tad pievieno pāris elementus, kas ir vēsā nokrāsā, un otrādi. Jo tākā visam – nepieciešams radīt zināmu balansu un kontrastu, lai saglabātu možuma, svaiguma sajūtu telpā.
Izvēloties krāsas mājai, ir svarīgi padomāt par noskaņu, kādu vēlies radīt. Vai vēlies, lai tā ir viegla un gaisīga vai intīma un omulīga. Un kad ir panākts stipri kontrastējošs rezultāts to var labi izlīdzināt ar neitrālajiem toņiem.

Krāsu harmonija

Harmoniju var definēt kā patīkamu elementu izkārtojumu, vienalga, vai tā ir mūzika, dzeja, krāsas vai interjers.
Vizuālās lietās, harmonija ir kas tāds, kas ir acīm tīkams. Kad lietas ir disharmonijā, tās vai nu ir garlaicīgas vai haotiskas.

Krāsu teorija sevī iekļauj arī šādas krāsu harmonijas shēmas, kas variē ar izmantoto krāsu krāsu skaitu un kontrasta līmeni.

Monohromo krāsu shēma

Pretkrāsu shēma

Dalītā pretkrāsu shēma

monohromais krāsu aplispretkrāsu aplisdalītais pretkrāsu aplis
Monohromā krāsu shēma izmanto tikai vienu krāsu un vajadzīgo kontrastu var sansiegt izmantojot dažādas nokrāsas un tumšuma – gaišuma attiecības.Pretkrāsas jeb komplimentārās krāsas atrodas tieši pretī, viena otrai, krāsu aplī. Tās ir visspēcīgāk kontrastējošās krāsas. Tās viena otru visvairāk izceļ, piemēram, oranžs – zils; sarkani oranžs – zili zaļš; dzeltens – lillā, uc.Pārveidota pretkrāsu shēma ar mazāk izteiktu krāsu kontrastu. Tā vietā, lai izmantotu pretēju krāsu tiek izmantotas divas blakuskrāsas.

Dubultā – dalītā krāsu shēma

Analogo krāsu shēma

Triādes krāsu shēma

dubultais dalitais krāsu aplislīdzīgo krāsu aplistriādes krāsu aplis
Dubultā-sadalītā krāsu shēma ir divu pretkrāsu pāru kombinācija. Saukta arī par taisnstūra krāsu shēmu. Šī ir visbagātīgākā krāsu shēma, kas satur četras krāsas.Analogā vai līdzīgo krāsu shēma izmanto blakus esošās – līdzīgās krāsas. Šī shēma rada harmonijas iespaidu, kas visbiežāk sastopam dabā. Ieteicams izmantot vienalicīgi tikai vēsās vai tikai siltās krāsas. Patīkams un mierīgs krāsu salikums.Triādes krāsu shēma izmanto jebkuras trīs krāsas no krāsu apļa. Tā nodrošina visdinamiskākos krāsu savienojumus, bez tik liela kontrasta kāds tas ir pretkrāsu shēmā.
0 atbildes

Atbildēt

Vēlies pievienoties diskusijai?
Droši piedalies!

Atbildēt

Your email address will not be published. Required fields are marked *